{"id":64635,"date":"2026-11-08T10:18:06","date_gmt":"2026-11-08T10:18:06","guid":{"rendered":"https:\/\/www.worldclock.com\/azija\/laiks-uzbekistana\/"},"modified":"2026-11-08T10:18:06","modified_gmt":"2026-11-08T10:18:06","slug":"laiks-uzbekistana","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/azija\/laiks-uzbekistana\/","title":{"rendered":"Uzbekist\u0101na"},"content":{"rendered":"<p>Uzbekist\u0101na, ofici\u0101li Uzbekist\u0101nas Republika, ir vien\u012bg\u0101 divk\u0101rt no j\u016bras atdal\u012bt\u0101 valsts Centr\u0101l<a href=\"https:\/\/www.worldclock.com\/world-countries\/asia\/\">\u0101zij\u0101<\/a>. Rietumos un zieme\u013cos t\u0101 robe\u017eojas ar <a href=\"http:\/\/worldclock.com\/asia\/kazakhstan\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Kazahst\u0101nu<\/a>, austrumos ar <a href=\"http:\/\/worldclock.com\/asia\/kyrgyzstan\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Kirgizst\u0101nu <\/a> un <a href=\"http:\/\/worldclock.com\/asia\/tajikistan\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Tad\u017eikist\u0101nu<\/a>, bet dienvidos ar <a href=\"http:\/\/worldclock.com\/asia\/afghanistan\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Afganist\u0101nu<\/a> un <a href=\"http:\/\/worldclock.com\/asia\/turkmenistan\/\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">Turkmenist\u0101nu<\/a>. Uzbekist\u0101nas galvaspils\u0113ta ir <a href=\"https:\/\/www.worldclock.com\/asia\/uzbekistan\/time-in-tashkent\/\">Ta\u0161kenta<\/a>. L\u012bdz 1991. gadam t\u0101 bija Padomju Savien\u012bbas da\u013ca. 16. gadsimta s\u0101kum\u0101 re\u0123ionu iekaroja uzbeku nomadi, kas run\u0101ja austrumturku valod\u0101. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca m\u016bsdienu Uzbekist\u0101nas iedz\u012bvot\u0101ju pieder uzbeku etniskajai grupai un run\u0101 uzbeku valod\u0101, kas pieder pie turku valodu saimes. 19. gadsimt\u0101 Uzbekist\u0101na tika iek\u013cauta Krievijas imp\u0113rij\u0101, un 1924. gad\u0101 t\u0101 k\u013cuva par Padomju Savien\u012bbas republiku \u2014 Uzbekijas Padomju Soci\u0101listisko Republiku. Kop\u0161 1991. gada 31. augusta (ofici\u0101li kop\u0161 1991. gada 1. septembra) t\u0101 ir neatkar\u012bga republika. Uzbekist\u0101nas ekonomika balst\u0101s galvenok\u0101rt uz t\u0101du produktu ra\u017eo\u0161anu k\u0101 kokvilna, zelts, ur\u0101ns, k\u0101lijs un dabasg\u0101ze. Neraugoties uz pasludin\u0101to m\u0113r\u0137i p\u0101riet uz tirgus ekonomiku, Uzbekist\u0101na joproj\u0101m saglab\u0101 stingru ekonomikas kontroli, kas bie\u017ei atbaida \u0101rvalstu investorus. Tom\u0113r pak\u0101peniskas, stingri kontrol\u0113tas p\u0101rejas uz tirgus ekonomiku politika ir devusi labv\u0113l\u012bgus rezult\u0101tus \u2014 ekonomikas atvese\u013co\u0161anos p\u0113c 1995. gada. Uzbekist\u0101nas iek\u0161politiku cilv\u0113kties\u012bbu un personas br\u012bv\u012bbu jom\u0101 da\u017eas starptautiskas organiz\u0101cijas bie\u017ei asi kritiz\u0113.<\/p>\n<p>P\u0113c 2015. gada apl\u0113s\u0113m paredzamais m\u016b\u017ea ilgums visiem iedz\u012bvot\u0101jiem ir 73,55 gadi (v\u012brie\u0161iem 70,5, sieviet\u0113m 76,78).<\/p>\n<p>Ofici\u0101l\u0101 val\u016bta ir Uzbekist\u0101nas sums.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Uzbekist\u0101na, ofici\u0101li Uzbekist\u0101nas Republika, ir vien\u012bg\u0101 divk\u0101rt no j\u016bras atdal\u012bt\u0101 valsts Centr\u0101l\u0101zij\u0101. Rietumos un zieme\u013cos t\u0101 robe\u017eojas ar Kazahst\u0101nu, austrumos ar Kirgizst\u0101nu un Tad\u017eikist\u0101nu, bet dienvidos ar Afganist\u0101nu un Turkmenist\u0101nu. Uzbekist\u0101nas galvaspils\u0113ta ir Ta\u0161kenta. L\u012bdz 1991. gadam t\u0101 bija Padomju Savien\u012bbas da\u013ca. 16. gadsimta s\u0101kum\u0101 re\u0123ionu iekaroja uzbeku nomadi, kas run\u0101ja austrumturku valod\u0101. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca&#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":4045,"parent":63507,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"custom-page-templates-countrypage.php","meta":{"_acf_changed":false,"_kad_blocks_custom_css":"","_kad_blocks_head_custom_js":"","_kad_blocks_body_custom_js":"","_kad_blocks_footer_custom_js":"","_kad_post_transparent":"","_kad_post_title":"","_kad_post_layout":"","_kad_post_sidebar_id":"","_kad_post_content_style":"","_kad_post_vertical_padding":"","_kad_post_feature":"","_kad_post_feature_position":"","_kad_post_header":false,"_kad_post_footer":false,"_kad_post_classname":"","footnotes":"","bs_cache_bypass_cache":0,"bs_cache_related_page":0},"class_list":["post-64635","page","type-page","status-publish","has-post-thumbnail","hentry"],"acf":[],"taxonomy_info":[],"featured_image_src_large":["https:\/\/www.worldclock.com\/wp-content\/uploads\/2016\/08\/amirtimur_Uzbekistan.jpg",500,330,false],"author_info":{"display_name":"clocker","author_link":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/author\/clocker\/"},"comment_info":"","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/64635","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=64635"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/64635\/revisions"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/63507"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/4045"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.worldclock.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=64635"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}