Precīzs laiks: Izraēla

Par vietu: Izraēla

Izraēla ir neliela, taču ārkārtīgi daudzveidīga Tuvo Austrumu valsts ar garu piekrasti Vidusjūras austrumos un nelielu izeju uz Sarkano jūru Eilatas līcī. Tās galvaspilsēta ir Jeruzaleme. Dienvidrietumos Izraēla robežojas ar Ēģipti un Palestīnu (Gazas joslu), austrumos ar Jordāniju, bet ziemeļos ar Sīriju un Libānu. Gar Jordānas upi un Nāves jūru tā robežojas ar Rietumkrastu un Jordāniju. Rietumkrasts lielāko daļu 20. gadsimta ir bijis strīdu ābols starp izraēliešiem un arābiem, lai gan kopš 1967. gada tas oficiāli atrodas Izraēlas pārvaldībā. Papildus vairākumam — palestīniešu arābiem, kas dzīvo šajos reģionos, — Izraēlas valdība ir izveidojusi daudzas Izraēlas apmetnes Rietumkrastā, kā arī anektētajos Golānas augstienēs.
Izraēla tika dibināta kā ebreju tautas valsts pēc Otrā pasaules kara. Izraēla tiek uzskatīta par Svētās zemes daļu (kopā ar Jordānijas, Ēģiptes un Palestīnas teritoriju apgabaliem). Šim apgabalam ir vēsturiska nozīme lielākajai daļai mūsdienu monoteistisko reliģiju, jo tās visas ir vēsturiski saistītas ar šo reģionu. Izraēlas kultūru veido dzīva mūsdienu vēsture un kultūra, kas balstās galvenokārt uz iedzīvotāju daudzveidīgo izcelsmi — viņi atgriezās no ebreju diasporas, atvedot līdzi to valstu tradīcijas un dialektus, kurās bija dzīvojuši.
Šie aspekti padara Izraēlu par aizraujošu galamērķi gan ceļotājiem, gan svētceļniekiem. Izraēlas oficiālās valodas ir ivrits un arābu, taču apmeklētāji bieži var dzirdēt krievu, franču, spāņu, amharu un jidiša valodu, kurās runā ievērojama izraēliešu minoritāte, — dzīva liecība par ebreju tautas izkliedi tūkstošiem gadu garumā.
Izraēlas valūta ir jaunais Izraēlas šekelis (NIS). Sarunvalodā to sauc par šekeli (daudzskaitlī: škalim) vai “šah”.